Aktualitātes

1.-20. oktobrī darba laikā Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zālē (Pasta ielā 39).

Oktobra izstāde piedāvā ieskatu Oskara Kalpaka laukuma vēsturē. Izstādi veido periodisko izdevumu raksti un fotoattēli.

Kādreiz tagadējā Oskara Kalpaka laukuma vietā bijis vienkāršs smilšains klajums. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā uz tā zemnieki pārdeva sienu, tur notika sporta sacīkstes. 1928. gadā, Latvijas Republikas desmitgadē, laukumā norisinājās svinīga svētku parāde. Tajā piedalījās Latgales artilērijas pulks un orķestris, aizsargu jātnieki, kājnieki, brīvprātīgie ugunsdzēsēji, skolu jaunatne, dažādas organizācijas. Svētku turpinājumā pilsētā tika stādīti koki, īstenota plaša izklaides programma.

1928. gada svētku laikā Jēkabpils domes sēdē tika nolemts šo aptuveni 1 ha plašo laukumu nosaukt par Kolpaka jeb Kalpaka laukumu – par godu pulkvedim, pirmās Latvijas karaspēka vienības komandierim Oskaram Kalpakam (1882-1919), kurš bija kļuvis par Latvijas brīvības cīņu simbolu. Pirmās brīvvalsts laikā laukumā

notika Jēkabpils apriņķa policijas, 4. Jēkabpils aizsargu pulka parāde, skautu sapulces, Tautas vienības svētki, 1. maija mītiņi. No laukuma sākās gājiens uz zaļumu svētkiem Pelītes upes krastos, uz laukuma tika rīkotas arī auto un motociklu, kā arī zirgu pārbaudes. Kalpaka laukumā notika vairākas nozīmīgas izstādes: 1934. gada 12. augustā – I Augšzemgales apgabala izstāde, kas noritēja kopā ar aizsargu pulka svētkiem, 1939. gada 6. augustā – Latvijas Centrālā Kūdras diena ar priekšlasījumiem, lekcijām un plašu izstādi, ko papildināja laukuma vidū izveidots mākslīgais purvs.

Turpmākajos vēstures līkločos laukumam vairākkārt ticis mainīts nosaukums. 1940. gada septembrī laukums tika pārdēvēts par Padomju laukumu. Vēlāk padomju laikā – Sarkanarmijas laukums, Latviešu sarkano strēlnieku laukums. 1991. gada oktobrī Jēkabpils pilsētas Tautas deputātu padomes valde nolēma atjaunot Oskara Kalpaka laukuma nosaukumu.

Pēc kara laukumā slējās Staļina piemineklis (demontēts 1957. gadā), ģipša pioniera statuja. 1970. gada aprīlī, atzīmējot Ļeņina simtgadi, laukumā tika uzstādīts tēlnieka Alberta Terpilovska un arhitekta Gunāra Asara veidotais Ļeņina piemineklis. Pieminekļa postamenta izveidē izmantots zviedru kaltais bruģis, kas reiz bija sedzis kādu no Vecrīgas ielām. Laukums, tajā esošais Ļeņina piemineklis un tā postaments ilgus gadus bija centrālā pulcēšanās vieta toreizējās Jēkabpils 1. vidusskolas (Jēkabpils Valsts ģimnāzija) svinīgajos pasākumos – laukumā notika 1. septembra, pēdējā zvana svinīgie mirkļi, Oktobra svētki, 1. maija svinības. Ļeņina piemineklis demontēts 1990. gada novembrī. Pieminekļa postaments palika savā vietā, dodot cerību iedzīvināt Jēkabpils veiksmes stāstu ar mantojumā saņemto vērtīgo bruģi.