“Šodien Aleksandram Čakam 125”” izstādes „Mūžīgais Čaks” prezentācija
“Mūžīgi Čaks”Latvijas Nacionālā arhīva dokumentāro liecību izstāde21. oktobris - 20. novembris darba laikā Jēkabpils Tautas namā.27. oktobrī plkst. 14.00 “Šodien Aleksandram Čakam 125”” izstādes „Mūžīgais Čaks” prezentācijaIzstāde iepazīstina ar Latvijas Nacionālā arhīva dokumentiem par dzejnieka, tulkotāja Aleksandra Čaka personību, laiku, kurā tapusi viņa daiļrade, darbu ekranizāciju (animāciju) un iestudējumiem. To papildina materiāli no Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeja, Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas arhīviem, Liepājas teātra un Dailes teātra krājumiem, kā arī audio un video Aleksandra Čaka darbu fragmenti, piemēram no, animācijas filmas “Mana paradīze” un “Spēle ar dzīvību”.Izstādē tiek atklāts mūžīgais, pārlaicīgais Čaka daiļradē – tas, kas paliek nem..
Lasīt vairāk
Stāstu pasākums “Maizes dienas stāsti” /16. oktobris – Pasaules maizes diena/
15.10. plkst. 16.00 Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zālē (Pasta ielā 39).Stāstu pasākumā piedalīsies Jēkabpils uzņēmējs, SIA “BezĒ maize” saimnieks un maizes meistars Jānis Utināns. Viņš cep maizi pēc senču tradīcijām — dabīgi raudzētu, ar malku kurinātā krāsnī un uz kļavu lapām. Runāsim par maizes īpašo lomu latviešu kultūrā, sadzīvē un tradīcijās. Klausīsimies stāstu par to, kā sākusies Utinānu ģimenes maizes cepšanas tradīcija un nogaršosim Jāņa cepto maizīti.
Lasīt vairāk
Fotocikls “Objektīvā vēsture. Daugava”. Vienas fotogrāfijas izstāde “Daugavas nakts burvība
1.-31. oktobrī Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zāles logā (Pasta ielā 39).Fotocikls “Objektīvā vēsture. Daugava” veltīts Latvijas likteņupei. Jēkabpils pilsētas bibliotēkas novadpētniecības krājumā glabājas Jēkabpils iedzīvotāju fotogrāfijas un atmiņu stāsti par Daugavu. Daugava pieder visai tautai un arī mums, jēkabpiliešiem un krustpiliešiem, tā mūs ir barojusi, mazgājusi, auklējusi un pavadījusi ceļā. Arī biedējusi ar plūdiem. Bet vienmēr tā ir bijusi Mūsu Daugava.Oktobrī aplūkojamā fotoattēla “Daugavas nakts burvība” autors ir fotogrāfs V. A. Krūmiņš. 1930. gadi. Sarmītes Ozoliņas arhīva foto.
Lasīt vairāk
Izstāde no novadpētniecības krājuma “Oskara Kalpaka laukums” /cikla “No novada pūralādes” ietvaros/
1.-20. oktobrī darba laikā Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zālē (Pasta ielā 39).Oktobra izstāde piedāvā ieskatu Oskara Kalpaka laukuma vēsturē. Izstādi veido periodisko izdevumu raksti un fotoattēli.Kādreiz tagadējā Oskara Kalpaka laukuma vietā bijis vienkāršs smilšains klajums. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā uz tā zemnieki pārdeva sienu, tur notika sporta sacīkstes. 1928. gadā, Latvijas Republikas desmitgadē, laukumā norisinājās svinīga svētku parāde. Tajā piedalījās Latgales artilērijas pulks un orķestris, aizsargu jātnieki, kājnieki, brīvprātīgie ugunsdzēsēji, skolu jaunatne, dažādas organizācijas. Svētku turpinājumā pilsētā tika stādīti koki, īstenota plaša izklaides programma.1928. gada svētku laikā Jēkabpils domes sēdē tika nolemts šo aptuveni 1 ha plašo laukumu ..
Lasīt vairāk
Izstādes “Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas kolekcijā” atklāšana
10. septembrī plkst. 16.00 Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zālē (Pasta ielā 39). Dzejas dienu laikā aicinām uz izstādes “Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas kolekcijā” atklāšanu. Izstādi atklāsim kopā ar Raiņa muzeja “Tadenava” vadītāju Agnesi Timofejevu, kurai ir interesanti stāsti par Raini, viņa personību un literāro mantojumu. Izstāde aicina ielūkoties Raiņa un Aspazijas unikālajā personīgajā bibliotēkā, kas glabājas Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā. Bibliotēku veido vairāk nekā 6000 grāmatu 17 valodās, aptverot visdažādākās nozares un intereses. Taču atsevišķas grāmatas glabājušas arī pavisam negaidītus atradumus – starp lapām ievietotus priekšmetus, kas saglabājušies kā savdabīgas liecības par abu rakstnieku ikdienu, domām, paradumiem un radošo procesu. Izstādes ko..
Lasīt vairāk
Dzejas brīvais mikrofons Rutas Štelmaheres dzejai
10. septembrī plkst. 18.15 Jēkabpils pilsētas bibliotēkas pagalmā (Andreja Pormaļa ielā 11). Svinam Dzejas dienas kopā ar dzejnieci, jēkabpilieti Rutu Štelmaheri. Ikvienam iespēja nākt un skandēt viņas dzejoli sev un pārējiem par prieku. Protams, būs arī sirsnīgas sarunas ar dzejnieci.
Lasīt vairāk
Izstāde no novadpētniecības krājuma “Jēkabpils novads dzejā”
Izstāde no novadpētniecības krājuma “Jēkabpils novads dzejā” /cikla “No novada pūralādes” ietvaros/ 1.-30. septembrī darba laikā Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zālē (Pasta ielā 39). Dzejas dienu mēnesī piedāvājam aplūkot izstādi no bibliotēkas krājuma materiāliem “Jēkabpils novads dzejā”. To veido periodiskajos izdevumos un grāmatās publicētā Imanta Auziņa, Martas Bārbales, Imanta Ziedoņa, Aleksandra Pelēča, Annas Brodeles, Raiņa, Jūlija Vanaga, Veltas Tomas, Andra Grīnberga un citu autoru dzeja par Jēkabpili, Viesīti, Sēliju.
Lasīt vairāk
Vienas grāmatas izstāde “Grāmata – laikmeta lieciniece. Roalds Dobrovenskis “Rainis un viņa brāļi””
1.-30. septembrī darba laikā Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Interneta un periodikas lasītavā (Andreja Pormaļa ielā 11). 2. septembrī rakstniekam Roaldam Dobrovenskim paliek 90 gadi. Piedāvājam ielūkoties Dobrovenska biogrāfiskajā romānā Rainis un viņa brāļi. Viena dzejnieka septiņas dzīves, kas ir spilgts literārs darbs un reizē unikāls pētījums par Raini un Aspaziju, Jaunās strāvas” un Latvijas sociāldemokrātijas attīstību plašā laikmeta kontekstā. Autors atklāj interesantus faktus par Raiņa personību un viņa dzīves laiku. Grāmata palīdz labāk izprast Raini kā izcilu rakstnieku, dzejnieku un cilvēku.
Lasīt vairāk
Fotocikls “Objektīvā vēsture. Daugava”. Vienas fotogrāfijas izstāde “Laivotāji”
Fotocikls “Objektīvā vēsture. Daugava” Fotocikls “Objektīvā vēsture. Daugava” veltīts Latvijas likteņupei. Jēkabpils pilsētas bibliotēkas novadpētniecības krājumā glabājas Jēkabpils iedzīvotāju fotogrāfijas un atmiņu stāsti par Daugavu. Daugava pieder visai tautai un arī mums, jēkabpiliešiem un krustpiliešiem, tā mūs ir barojusi, mazgājusi, auklējusi un pavadījusi ceļā. Arī biedējusi ar plūdiem. Bet vienmēr tā ir bijusi Mūsu Daugava. LAIVOTĀJI Attēlā sievietes, bērni un viņu pavadoņi laivās uz Daugavas. 1930. gadi. Sarmītes Ozoliņas arhīva foto. Attēls publicēts, saskaņojot ar īpašnieci. “Laivas jau šūpojās ūdenī – lielas un platas, plakaniem dibeniem, lai ērti slīdētu pāri sēkļiem un krācēm. Katrā divi pāri airu, ķeksis, stūres airis un krietna kārts, tāpat auklas, kur iesiet radzes gabal..
Lasīt vairāk
Fotocikls “Objektīvā vēsture. Daugava”. Vienas fotogrāfijas izstāde “Upju kuģītis “Gulbis””
1.-31. augustā Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zāles logā (Pasta ielā 39). Fotocikls “Objektīvā vēsture. Daugava” veltīts Latvijas likteņupei. Jēkabpils pilsētas bibliotēkas novadpētniecības krājumā glabājas Jēkabpils iedzīvotāju fotogrāfijas un atmiņu stāsti par Daugavu. Daugava pieder visai tautai un arī mums, jēkabpiliešiem un krustpiliešiem, tā mūs ir barojusi, mazgājusi, auklējusi un pavadījusi ceļā. Arī biedējusi ar plūdiem. Bet vienmēr tā ir bijusi Mūsu Daugava. Attēlā ilggadējais kuģa “Gulbis” kapteinis Nikolajs Klečikovs. 1950. gadi. Ilmāra Mārāna arhīva foto. Nikolajs Klečikovs nācis no Valmieras, ieprecējies Ezeriešu dzimtā un lielāko savas dzīves daļu bijis jēkabpilietis. Mācījies Rīgā, vēlāk Jūrniecības skolā Liepājā, kur ieguvis kuģa mehāniķa profesiju. Pir..
Lasīt vairāk
Izstāde no novadpētniecības krājuma “Skolotājam Valdim Sakaram - 105” /cikla “No novada pūralādes” ietvaros/
3.-31. augustā darba laikā Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zālē (Pasta ielā 39). Augusta izstāde no bibliotēkas krājuma materiāliem veltīta skolotāja, novadpētnieka, mazpulku Goda biedra, Jēkabpils Goda pilsoņa Valda Sakara 105. jubilejai. Tajā apskatāmas grāmatas, periodisko izdevumu raksti, fotoattēli un mākslinieces Ainas Karlsones veidotie ekslibri. Valdis Sakars dzimis 1921. gada 7. augustā Rīgā. Pēc Rīgas 3. pamatskolas beigšanas 1934. gadā iestājies Rīgas Skolotāju institūtā, kur studējis divus gadus. Vēlāk studijas turpinājis Daugavpils Skolotāju institūtā, kuru beidzis 1940. gadā. 1936. gadā, piedalījies mazpulka dibināšanā, bijis Saimes vecākais, karognesējs, valdes sekretārs, priekšnieks. Piedalījies Latgales Dziesmu svētkos Daugavpilī 1940. gada jūnijā. Pēc i..
Lasīt vairāk
Vienas grāmatas izstāde “Grāmata – laikmeta lieciniece” Jēkabpils. Laika liecības. Marija Zlamīte, 2025.
Fotoalbumā skatāmas vēsturiskās un mūsdienu fotogrāfijas, atklājot Jēkabpils vizuālās pārmaiņas laika gaitā. Desmit vēsturiskās fotogrāfijas fotografētas laika posmā no 1920. līdz 1982. gadam, mūsdienu tapušas 2025. gadā, pēc iespējas precīzi meklējot skatu punktu, no kura fotografētas vēsturiskās. Pie fotogrāfijām pievienotais QR kods sniedz iespēju noskatīties īsu video materiālu ar jēkabpiliešu stāstījumu par attēloto objektu.
Lasīt vairākTematiskie pasākumi...
