10. septembrī Jēkabpils pilsētas bibliotēkā Dzejas dienu noskaņā notika sirsnīgs un personisks vakars. Tajā tikāmies ar dzejnieci un jēkabpilieti Rutu Štelmaheri, lai kopā lasītu viņas dzeju un sarunātos par tās tapšanu, iedvesmu un dzīves pieredzi.
Sarunas laikā Ruta Štelmahere dalījās pārdomās par to, kā rodas dzejoļi. Dažkārt dzejas rindas atnāk pavisam negaidīti, un dzejniece tās uztver kā kaut ko tādu, kas vienkārši ir jāfiksē, pieminēja, ka ja ienāk kāda dzejas rinda galvā tieši pirms gulēt iešanas tad sākas cīņa. Iet gulēt vai celties no gultas un uzrakstīt dzejas rindas? Tāpēc arī pati minēja, ja ir iespēja te un tagad to pieraksta. Taču līdzās šiem negaidītajiem mirkļiem dzejas tapšanā nozīmīgs ir arī apzināts darbs, jo dzejoli ir nepieciešams pārlasīt, pārrakstīt, skaļi izrunāt, meklējot tā ritmu un īsto skanējumu. Ruta vēl minēja, ka ir labi, kad dzejolis pastāv un tikai pēc laika tas tiek pārlasīts, lai izvērtētu tā kvalitāti.
Ruta stāstīja arī par savām attiecībām ar glezniecību. Lai gan dzeja un glezniecība viņas radošajā darbā nepārklājas tiešā veidā, abās jomās svarīga ir kompozīcija, krāsu un sajūtu attiecības, kā arī nepieciešamība atrast veidu, kā iecerēto īstenot. Viņas stāstījumā atklājās radošais process no nejauši ieraudzīta zieda līdz idejai, kā šo iespaidu pārvērst gleznā.
Īpašu vietu sarunā ieņēma atmiņas un ģimene. Dzejniece dalījās ar tēliem no bērnības un stāstīja par dzejoļiem, kas tapuši, domājot par māti, bērniem un mazbērniem. Viņas dzejā personiskais piedzīvojums savijas ar vietas un piederības izjūtu ar Zemgali, bērnības mājām un vēlākajām mājām Jēkabpilī.
Sarunā izskanēja arī stāsts par Rutas ceļu uz rakstīšanu. Jau bērnībā viņai patika rakstīt, un vēlāk interese par dzeju turpinājās, kļūstot par nozīmīgu radošās dzīves daļu. Viņa ir pilnveidojusi savas zināšanas rakstniecības kursos un literārajā vidē, meklējot veidu, kā dzejā ne tikai paust domu, bet arī radīt tēlu, sajūtu un skanējumu.
Vakara gaitā skanēja arī Rutas Štelmaheres pašas lasītie dzejoļi, ļaujot klausītājiem tos dzirdēt autores balsī un sajust dzejas noskaņu tā, kā to piedzīvo pati dzejniece.
Paldies Rutai Štelmaherei par atklāto sarunu, dalīšanos savā radošajā pieredzē un dzejas pasaulē.
Sarunas laikā Ruta Štelmahere dalījās pārdomās par to, kā rodas dzejoļi. Dažkārt dzejas rindas atnāk pavisam negaidīti, un dzejniece tās uztver kā kaut ko tādu, kas vienkārši ir jāfiksē, pieminēja, ka ja ienāk kāda dzejas rinda galvā tieši pirms gulēt iešanas tad sākas cīņa. Iet gulēt vai celties no gultas un uzrakstīt dzejas rindas? Tāpēc arī pati minēja, ja ir iespēja te un tagad to pieraksta. Taču līdzās šiem negaidītajiem mirkļiem dzejas tapšanā nozīmīgs ir arī apzināts darbs, jo dzejoli ir nepieciešams pārlasīt, pārrakstīt, skaļi izrunāt, meklējot tā ritmu un īsto skanējumu. Ruta vēl minēja, ka ir labi, kad dzejolis pastāv un tikai pēc laika tas tiek pārlasīts, lai izvērtētu tā kvalitāti.
Ruta stāstīja arī par savām attiecībām ar glezniecību. Lai gan dzeja un glezniecība viņas radošajā darbā nepārklājas tiešā veidā, abās jomās svarīga ir kompozīcija, krāsu un sajūtu attiecības, kā arī nepieciešamība atrast veidu, kā iecerēto īstenot. Viņas stāstījumā atklājās radošais process no nejauši ieraudzīta zieda līdz idejai, kā šo iespaidu pārvērst gleznā.
Īpašu vietu sarunā ieņēma atmiņas un ģimene. Dzejniece dalījās ar tēliem no bērnības un stāstīja par dzejoļiem, kas tapuši, domājot par māti, bērniem un mazbērniem. Viņas dzejā personiskais piedzīvojums savijas ar vietas un piederības izjūtu ar Zemgali, bērnības mājām un vēlākajām mājām Jēkabpilī.
Sarunā izskanēja arī stāsts par Rutas ceļu uz rakstīšanu. Jau bērnībā viņai patika rakstīt, un vēlāk interese par dzeju turpinājās, kļūstot par nozīmīgu radošās dzīves daļu. Viņa ir pilnveidojusi savas zināšanas rakstniecības kursos un literārajā vidē, meklējot veidu, kā dzejā ne tikai paust domu, bet arī radīt tēlu, sajūtu un skanējumu.
Vakara gaitā skanēja arī Rutas Štelmaheres pašas lasītie dzejoļi, ļaujot klausītājiem tos dzirdēt autores balsī un sajust dzejas noskaņu tā, kā to piedzīvo pati dzejniece.
Paldies Rutai Štelmaherei par atklāto sarunu, dalīšanos savā radošajā pieredzē un dzejas pasaulē.
