Ceļojošā izstāde tapusi Rīgā, Raiņa un Aspazijas mājā–muzejā. Tā jau bijusi skatāma daudzviet Latvijā – Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī, Subatē, Tadenavā. Tagad tā atceļojusi uz Jēkabpili un aicina mazliet ielūkoties dzejnieku unikālajā personīgajā bibliotēkā, kas glabājas Raiņa un Aspazijas mājā. Bibliotēku veido vairāk nekā 6000 grāmatu 17 valodās. Izrādās, ka atsevišķas grāmatas glabājušas arī pavisam negaidītus atradumus – starp lapām ievietotus priekšmetus, kas saglabājušies kā savdabīgas liecības par abu rakstnieku ikdienu, domām, paradumiem un radošo procesu.
Izstādes pamatideja ir vēlme paraudzīties uz Raiņa un Aspazijas radošo pasauli no neierasta skatupunkta. Pirmoreiz vienkopus eksponēti interesantākie priekšmeti, kas atrasti viņu bibliotēkas grāmatās. Tie atklāj priekšmetu praktisko nozīmi un ļauj iztēloties cilvēciskus, ikdienišķus un reizēm pārsteidzošus stāstus, kas slēpjas aiz izcilo personību dzīves. Izstādē redzami arī grāmatu vāku portreti, kurās šie priekšmeti atrasti. Blakus īss apraksts par to, kāda saikne dzejniekiem bijusi ar šo grāmatu (pašu sacerēta, lasīta, tulkota, dāvināta). Tā, piemēram 1909. gadā izdotajā Raiņa dzejas krājuma “Klusā grāmata” pirmizdevumā atrasta herbarizēta lauru lapa. Līdzās grāmatas teksta fragmenta attēlam atklāts arī stāsts par krājuma tapšanu, izdošanas likstām un likteni.
Izstādes atklāšanā Raiņa muzeja “Tadenava” vadītāja Agnese Timofejeva stāstīja, ka Rainim patikušas garas pastaigas, dabas vērojumi. Staigājot viņš nereti noplūcis un vēlāk starp grāmatu lapām ievietojis kādu puķīti, smilgu vai koka lapu. Tāpēc daudzās viņa bibliotēkas grāmatās atrodami herbarizēti, vai kā pats tos dēvējis “nospiesti” augi. Savā 1912. gada aprīļa dienasgrāmatā viņš rakstīja: “…izdaru savu vecu plānu: ierīkoju sev pavasara herbāriju, stilizētu pavasari, uz mazām lapiņām nospiežu puķītes, lapiņas, ziediņus. Reizē arī piemiņa un materiāli darbiem.”
Bet angļu dzejnieka un politiķa Džona Miltona poēmas “Zaudētā paradīze” (Paradise Lost) Berlīnes izdevumā glabājies izšūts mutautiņš ar monogrammu “A”. Pievienotajā aprakstā varam izlasīt stāstu gan par pašu 17. gs. dzejnieku, gan Aspazijas attiecībām ar rokdarbiem.
Izstādes satura autore ir Dora Pauzere, kas veikusi priekšmetu atlasi un sagatavojusi izstādes tekstus. Grāmatās atrasto lietu ekspozīciju saturiski padziļina mākslinieces Ievas Jurjānes radītie mākslas darbi – eksponēto grāmatu portreti un vizuālas interpretācijas, kas ilustrē izstādes tēmas. Izstādē izmantoti Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli, kas sniedz unikālu iespēju iepazīt Raiņa un Aspazijas bibliotēku kā grāmatu kolekciju un īpašu vietu, kur saglabājušās abu rakstnieku dzīves, interešu un radošā darba liecības.
Izstādi papildina Jēkabpils pilsētas bibliotēkas novadpētniecības krājuma materiāli – Raiņa darbu senākie izdevumi, kā arī grāmatas par viņu.
Apmeklējot šo izstādi, ikvienam būs iespēja atklāt stāstus, kas paslēpušies starp grāmatu lapām, un no jauna novērtēt bibliotēku kā vietu, kur glabājas ne vien grāmatas, bet arī cilvēku dzīves nospiedumi.
Sagatavoja Anita Rubine
Jēkabpils pilsētas bibliotēkas bibliogrāfe
