Fotocikls “Objektīvā vēsture. Daugava”. Vienas fotogrāfijas izstāde “Atpūtnieki pie tilta”
1.-31. jūlijā Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zāles logā (Pasta ielā 39). Fotocikls “Objektīvā vēsture. Daugava” veltīts Latvijas likteņupei. Jēkabpils pilsētas bibliotēkas novadpētniecības krājumā glabājas Jēkabpils iedzīvotāju fotogrāfijas un atmiņu stāsti par Daugavu. Daugava pieder visai tautai un arī mums, jēkabpiliešiem un krustpiliešiem, tā mūs ir barojusi, mazgājusi, auklējusi un pavadījusi ceļā. Arī biedējusi ar plūdiem. Bet vienmēr tā ir bijusi Mūsu Daugava. Fotogrāfijā redzami atpūtnieki pie Daugavas tilta. 1970. gadi. Pētera Dzeņa arhīva foto. Pie tilta atradās oficiālā Jēkabpils peldvieta. Upē bija pat ierīkotas bojas. Tolaik ļaudis pie Daugavas pavadīja daudz laika, peldējās un sauļojās, braukāja pa upi ar katamarāniem, laivām un pat buru laivām. Daudziem j..
Lasīt vairāk
Izstāde no novadpētniecības krājuma “Jēkabpils Mežaparkam - 40” /cikla “No novada pūralādes” ietvaros/
1.-31. jūlijā darba laikā Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zālē (Pasta ielā 39). Jūlija izstāde veltīta vienai no iecienītām jēkabpiliešu atpūtas vietām – Jēkabpils Mežaparkam. Izstādē no bibliotēkas krājuma materiāliem veido apskatāmi novadpētniecības materiāli, periodisko izdevumu raksti un fotoattēli. Lai Jēkabpili pilsētu pasargātu no dolomīta putekļiem, kas radās Jēkabpils nerūdas materiālu kombināta (no 1971.g. – Jēkabpils būvmateriālu un konstrukciju ražošanas apvienība), no 1981. gada – jaunizveidotās ražošanas apvienības “Dolomīts” darbības laikā, 1966.-1968. gadā meža atjaunošanas inženiera Jāņa Mūrnieka vadībā starp šoseju un dolomīta raktuvēm sāka stādīt mežu. 26,2 ha platībā iestādītas priedes, egles, Sibīrijas ciedru priedes, lapegles un dažādi citi koki. 19..
Lasīt vairāk
Vienas grāmatas izstāde “Grāmata – laikmeta lieciniece. “Dzimuši Sibīrijā”
1.-31. jūlijā darba laikā Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Interneta un periodikas lasītavā (Andreja Pormaļa ielā 11). Bibliotēkas krājumā esošajā grāmatā “Dzimuši Sibīrijā” apkoptas 107 intervijas ar cilvēkiem, kuri dzimuši 1941. un 1949. gadā uz Sibīriju izsūtīto Latvijas iedzīvotāju ģimenēs. Skarbajās 1941. gada jūnija dienās uz Sibīriju piebāztos lopu vagonos vardarbīgi tika izsūtīti no Latvijas – vairāk nekā 15 500 cilvēku. Šogad aprit 85 gadi kopš pirmās padomju varas veiktās deportācijas no Baltijas valstīm. Tā ir mūsu tautu kopīgā sāpe, kas no paaudzes paaudzē saglabājas Baltijas tautu atmiņā. Stāstus un intervijas apkopojusi režisore Dzintra Geka.
Lasīt vairāk
Fotogrāfiju izstāde no bibliotēkas krājuma “Jēkabpils pilsētas bibliotēkai - 105”
3.-31. jūlijā darba laikā Jēkabpils pilsētas bibliotēkā (Andreja Pormaļa ielā 11). Jēkabpils pilsētas bibliotēkai - 105 Tava un mana. Mūsu pilsētas bibliotēka šajā pavasarī svin 105. dzimšanas dienu. Izaugusi no 1921. gada maijā dibinātās Jēkabmiesta Izglītības biedrības vienkārša lasāmā galda ar 193 grāmatām un 55 lasītājiem, no grāmatu izsniegšanas bez maksas tikai biedrības biedriem astoņas reizes mēnesī līdz mūsdienu datoriem un elektroniskajām iespējām, ar krājumu vairāku desmitu tūkstošu apmērā un ievērojamu skaitu lasītāju (ap 3 tūkst.). Bet 20. gs. 20.-30. gados šī bibliotēka ar Latvijas Kultūras fonda finansiālo atbalstu un 547 grāmatu komplekta piešķiršanu kļuva par pirmo publisko (bez maksas pieejamo) bibliotēku Jēkabpilī. Ar vienkāršu inventāru, ceļojusi pa vairākām atrašanās v..
Lasīt vairāk
Izstāde no novadpētniecības krājuma “Jēkaba iela Jēkabpilī” /cikla “No novada pūralādes” ietvaros/
1.-30. jūnijā darba laikā Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zālē (Pasta ielā 39). Jūnija izstāde veltīta vienai no Jēkabpils vēsturiskajām ielām – Jēkaba ielai. Izstādē no bibliotēkas krājuma apskatāmi novadpētniecības materiāli, periodisko izdevumu raksti un fotoattēli. Jēkaba ielas veidošanās ir cieši saistīta ar pilsētas pirmsākumiem. 17. gadsimta vidū netālajos Biržos darbojās dzelzs manufaktūra. Ražojumu tālākai transportēšanai bija nepieciešama ērta piekļuve ūdensceļam – Daugavai. Jēkaba iela ilgus gadus kalpoja par pieeju no Biržu ceļa uz pareizticīgo klostera priekšlaukumu, pie kura savulaik atradusies Daugavas pārceltuve. Tāpat ielu izmantoja, lai nokļūtu uz seno Trešdienas tirgus laukumu. Jēkaba ielas apbūve ir galvenokārt nelieli koka namiņi, kas izvietoti gar p..
Lasīt vairāk
Grāmatas prezentācija "Dzimuši Sibīrijā"
Grāmatas prezentācija Dzimuši Sibīrijā Tikšanās ar režisori un grāmatu autori Dzintru Geku-Vasku 18.jūnijā, plkst. 15.00 Jēkabpils pilsētas bibliotēkā, Andreja Pormaļa 11 Grāmatā publicētas intervijas ar cilvēkiem, kuri dzimuši 1941. un 1949. gadā uz Sibīriju izsūtīto Latvijas iedzīvotāju ģimenēs.
Lasīt vairāk
Fotocikls “Objektīvā vēsture. Daugava”. Vienas fotogrāfijas izstāde “Meitene ar zosīm”
1.-30. jūnijā Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zāles logā (Pasta ielā 39). Fotocikls “Objektīvā vēsture. Daugava” veltīts Latvijas likteņupei. Jēkabpils pilsētas bibliotēkas novadpētniecības krājumā glabājas Jēkabpils iedzīvotāju fotogrāfijas un atmiņu stāsti par Daugavu. Daugava pieder visai tautai un arī mums, jēkabpiliešiem un krustpiliešiem, tā mūs ir barojusi, mazgājusi, auklējusi un pavadījusi ceļā. Arī biedējusi ar plūdiem. Bet vienmēr tā ir bijusi Mūsu Daugava. MEITENE AR ZOSĪM Attēlā maza meitenīte gana zosis Daugavmalā.1960. gadi. Daugava bija pilsētas bērnu vasaras dzīves centrs. Upes piekraste ar lekno balto āboliņu, kur pagulšņāt. Krastmalā ganīja arī lopus, smēla ūdeni dārzu laistīšanai, skaloja veļu un vakarā mazgājās paši. Daudziem Jēkabpils un Krustpils p..
Lasīt vairāk
“Objektīvā vēsture. Jēkabpilij – 355” fotogrāfiju izstāde
18. maijā - 30. jūnijā Jēkabpils pilsētas bibliotēkā (Andreja Pormaļa ielā 11). Pērn visa gada garumā Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zāles logā (Pasta ielā 39) fotocikla “Objektīvā vēsture” ietvaros bija aplūkojama Jēkabpils 355. gadadienai veltīta lielformāta fotogrāfiju izstāde. To veidoja Jēkabpils pilsētas bibliotēkas novadpētniecības krājuma digitālo kolekciju materiāli – Jēkabpils novada iedzīvotāju Jāņa Eiduka, Ligitas Ābolnieces, Austra Janovska, Irēnas Priedes, Ainas Laivinieces, Ausmas Plīrumas, Ritas Pētersones arhīvu fotogrāfijas un atmiņu stāsti. Piedāvājam aplūkot šo izstādi vienkopus, ielūkoties pilsētas vēsturē un tās iedzīvotāju gaitās pagājušā gadsimta garumā.
Lasīt vairāk
Izstāde no novadpētniecības krājuma “Jēkabpils pilsētas bibliotēkai - 105” /cikla “No novada pūralādes” ietvaros/
2.-31. maijā darba laikā Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zālē (Pasta ielā 39). Šogad atzīmējam Jēkabpils pilsētas bibliotēkas 105 gadu jubileju. Izstādē no bibliotēkas krājuma apskatāmi novadpētniecības materiāli, periodisko izdevumu raksti un fotoattēli. Pirmā publiskā bibliotēka Jēkabpilī, toreizējā Jēkabmiestā, tika dibināta jau 19. gs. otrajā pusē. 1921. gada 1. maijā nodibināja Jēkabmiesta Izglītības biedrību, kura par savas darbības mērķi izvirzīja „sekmēt tautas garīgo un fizisko attīstību, vispusīgu izglītību un sabiedrisko dzīvi”. Jau pirmajos darbības mēnešos tika ierīkota bibliotēka ar „lasāmo galdu” un iegādāts nepieciešamais inventārs. 1921. gada decembrī bibliotēkā bija reģistrēti 55 lasītāji. 1922. gadā Kultūras Fonds Latvijā uzsāka tautas bibliotēku ierīk..
Lasīt vairāk
Fotocikls “Objektīvā vēsture. Daugava”. Vienas fotogrāfijas izstāde “Zinaīda Dandena (Arženiece)”
1.-31. maijā Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zāles logā (Pasta ielā 39). Fotocikls “Objektīvā vēsture. Daugava” veltīts Latvijas likteņupei. Jēkabpils pilsētas bibliotēkas novadpētniecības krājumā glabājas Jēkabpils iedzīvotāju fotogrāfijas un atmiņu stāsti par Daugavu. Daugava pieder visai tautai un arī mums, jēkabpiliešiem un krustpiliešiem, tā mūs ir barojusi, mazgājusi, auklējusi un pavadījusi ceļā. Arī biedējusi ar plūdiem. Bet vienmēr tā ir bijusi Mūsu Daugava. Attēlā Zinaīda Dandena (dzim. Arženiece) 1950. gados. Irēnas Priedes arhīva foto. Arženieki bija Jēkabpilī pazīstami plostnieki un Daugavas pārcēlāji. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā dzimtas vīrieši, līdztekus plostnieku amatam, nodarbojās ar pasažieru celšanu pāri Daugavai. Visi dzimtas locekļi (ieskaitot ..
Lasīt vairāk
Jāņa Apīņa izstāde. Ieskats Jēkabpils Romas katoļu draudzes vēsturē
Romas katoļu draudze ir dibināta 1835. gadā, vēl pirms bija uzcelta baznīca. Tās vēsture līdz šim ir maz pētīta, turklāt publiski atrodamajā informācijā ir daudz kļūdu. Šī izstāde sniedz nelielu ieskatu draudzes vēsturē. 19. gs. 30. gadu vidū Viļņas bīskaps Andrejs Benedikts Klongevičs vēstulē Rīgas, Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes ģenerālgubernatoram M. I. fon Pālenam rakstīja, ka katoļiem Jēkabpilī joprojām nav sava dievnama. Viņš norāda, ka pilsētā katoļu «skaitās no 400 – 500 dvēseļu; apkārtnē, kas tālu plešas – līdz 2000. Turklāt Jēkabpils ir kā viduspunkts pie Daugavas, kur daudzi ierodas ar kuģiem no Rīgas un dodas atpakaļ, iet pie grēksūdzes un apmeklē dievkalpojumus (uniātu baznīcā)”. Misionāru lācaristu tēvs Mateušs Miškevičs, kurš kalpoja Ilūkstē un Dvietē, bija draudzes dibināt..
Lasīt vairāk
Jāņa Apīņa izstādes atklāšana “Ieskats Jēkabpils Romas katoļu draudzes vēsturē”
Romas katoļu draudze ir dibināta 1835. gadā, vēl pirms bija uzcelta baznīca. Tās vēsture līdz šim ir maz pētīta, turklāt publiski atrodamajā informācijā ir daudz kļūdu. Šī izstāde sniedz nelielu ieskatu draudzes vēsturē. 19. gs. 30. gadu vidū Viļņas bīskaps Andrejs Benedikts Klongevičs vēstulē Rīgas, Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes ģenerālgubernatoram M. I. fon Pālenam rakstīja, ka katoļiem Jēkabpilī joprojām nav sava dievnama. Viņš norāda, ka pilsētā katoļu «skaitās no 400 – 500 dvēseļu; apkārtnē, kas tālu plešas– līdz 2000. Turklāt Jēkabpils ir kā viduspunkts pie Daugavas, kur daudzi ierodas ar kuģiem no Rīgas un dodas atpakaļ, iet pie grēksūdzes un apmeklē dievkalpojumus (uniātu baznīcā)”. Misionāru lācaristu tēvs Mateušs Miškevičs, kurš kalpoja Ilūkstē un Dvietē, bija draudzes dibinātā..
Lasīt vairākTematiskie pasākumi...
